APSTIPRINĀTS

Latvijas Sociālo pedagogu federācijas

2013.gada 27.marta 3.Kongresā

Protokols Nr.1§6

 

Sociālā pedagoga Ētikas kodekss

 

Izdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2 punktu

Latvijas Sociālo pedagogu federācijas Statūtu 5.nodaļas 5.2.1. punktu

 

I Vispārīgie noteikumi

1. Sociālā pedagoga ētikas kodekss (turpmāk – kodekss) nosaka sociālo pedagogu profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipus.

2. Sociālā pedagoga profesionālā ētika pamatojas uz sabiedrībā pastāvošajām vispārpieņemtajām morāles un ētikas normām, kā arī noteikto ANO cilvēktiesību deklarācijā (Universal Declaration of Human Rights, 1948), Bērna tiesību deklarācijā (The Convention on the Rights of Children, 1959) un Sociālā pedagoga profesijas standartā (2003).

3. Kodeksa mērķis ir noteikt un nostiprināt sociālā pedagoga profesionālā standarta un profesionālās ētikas pamatvērtības, principus un normas, tiesības un pienākumus, uzlabot darba kultūru un profesionālos sasniegumus (profesionālo kompetenci), lai vairotu sabiedrības uzticību sociālajiem pedagogiem.

4. Kodeksā iekļautie profesionālās ētikas principi, uzvedības pamatprincipi un normas ir saistoši sociālajiem pedagogiem viņu tiešo amata pienākumu veikšanā, savstarpējā saskarsmē, attiecībās ar klientiem (bērniem un jauniešiem, viņu ģimenēm, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām).

5. Kodekss ir sociālā pedagoga darba organizācijas sastāvdaļa, to var izmantot par orientieri darba plānošanā un organizēšanā, bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā, viņu socializācijas un resocializācijas sekmēšanā.

6. Kodeksu var izmantot potenciālie darba devēji, sociālās pedagoģijas programmu studenti, starpinstitucionālās sadarbības partneri un citi interesenti, lai skaidrāk apzinātu sociālā pedagoga profesionālos standartus.

7. Situācijās, kas nav minētas šajā kodeksā, sociālais pedagogs rīkojas saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām vispārējām uzvedības normām un sociālā pedagoga profesijas standartā noteikto.

 

II Profesionālās ētikas pamatvērtības un pamatprincipi

8. Sociālais pedagogs, pildot amata vai darba pienākumus, ievēro šādas profesionālās ētikas pamatvērtības:

8.1. Humānisms un cieņa

8.1.1. Sociālajam pedagogam ir humāna un cieņas pilna, labvēlīga attieksme pret ikvienu cilvēku. Katrs cilvēks (bērns, jaunietis, pieaugušais) kā vērtība ir sociālā pedagoga uzmanības un rūpju cienīgs.

8.1.2. Sociālais pedagogs atzīst katra cilvēka pašrealizācijas un dzīves pozīcijas izvēles tiesības, ar nosacījumu, ka tas nekaitē citu cilvēku tiesību realizācijai.

8.1.3. Humānisms un cieņa sociālā pedagoga darbā izpaužas kā vienlīdzīga attieksme pret visiem cilvēkiem, neskatoties uz rases, nacionālās piederības, reliģisko uzskatu, kultūras, sociālā statusa, politiskās pārliecības, dzimuma un vecuma atšķirībām, seksuālās orientācijas, fiziskajiem trūkumiem (invaliditātes), negatīvajām personības īpašībām, psihiskām novirzēm un citām pazīmēm.

8.2. Tolerance un laipnība

8.2.1. Sociālais pedagogs respektē ikviena cilvēka individualitāti, vērtības, kultūru, mērķus, vajadzības, intereses un savstarpējo attiecību modeļus.

8.2.2. Sociālais pedagogs toleranti un laipni sekmē bērnu, jauniešu un pieaugušo cieņpilnas attieksmes veidošanos pret sevi un citiem cilvēkiem, viņu dzīves kvalitātes un vērtību skalas paaugstināšanos, personības attīstības optimizāciju, socializāciju un resocializāciju.

8.2.3. Sociālais pedagogs veicina tolerances, cieņas un labestības pilnu attiecību veidošanos starp līdzcilvēkiem (bērniem, skolēniem, jauniešiem, vecākiem, skolotājiem, sabiedrību) nepieļaujot izsmieklu, ļaunu ironiju, iebiedēšanu, vardarbību vai augstprātību un strādā šo negāciju izraisīto seku mazināšanas vai novēršanas – resocializācijas virzienā.

8.2.4. Sociālais pedagogs cenšas saskatīt klienta pozitīvās īpašības un balstās uz tām, toleranti neakcentējot negatīvo.

8.2.5. Sociālais pedagogs toleranti un laipni uzklausa pret sevi vērsto kritiku, argumentēti izskaidro neveiksmju vai kļūdu risināšanas iespējas un variantus, saudzējot klientu pašcieņu.

8.2.6. Sociālais pedagogs ir tolerants un pretimnākošs pret klientiem, nešķirojot tos pēc rases, nacionālās piederības, reliģiskajiem uzskatiem, atšķirīgas kultūras, sociālā statusa, politiskās pārliecības, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, fiziskajiem trūkumiem (invaliditātes), negatīvajām personības īpašībām, psihiskām novirzēm un citām pazīmēm.

8.2.7. Sociālo pedagogu koleģiālās attiecības balstās savstarpējā cieņā, pieklājībā, godīgumā, izpalīdzībā un profesionālajā sadarbībā, izvairoties no savu kolēģu goda un cieņas aizskaršanas neatkarīgi no ieņemamā amata, izcelsmes, sociālā vai mantiskā stāvokļa, nacionālās, politiskās vai reliģiskās piederības, seksuālās orientācijas, vecuma un dzimuma

8.3. Godīgums un atbildība

8.3.1. Sociālais pedagogs godprātīgi izturas pret saviem pienākumiem, veic tos pēc labākās sirdsapziņas un principiāli rīkojas ikvienā negodīgas rīcības gadījumā (dokumentācijas viltošana, faktu sagrozīšana, nepamatotas sūdzības u.c.).

8.3.2. Sociālais pedagogs problēmsituācijas risina godprātīgi.

8.3.3. Sociālā pedagoga godīgums un taisnīgums veicina sabiedrības uzticību sociālā pedagoga profesijai.

8.3.4. Sociālais pedagogs savas profesionālās kompetences līmenī atbildīgi, precīzi un sistemātiski veic sava amata pienākumus.

8.3.5. Darbā ar klientu sociālais pedagogs izstrādā un vienojas par savstarpējās  atklātības un atbildības nosacījumiem, nepārkāpjot profesionālās ētikas robežas.

8.3.6. Sociālais pedagogs savu pienākumu izpildē atbildīgi norobežojas no personīgajām interesēm un ārējās ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu grupu interesēm).

8.3.7. Sociālais pedagogs ciena kultūrvidi, kurā viņš strādā un profesionāli kompetenti, godprātīgi un atbildīgi sniedz sociālpedagoģisku atbalstu savas profesionālās kompetences ietvaros katram, kas vēršas pēc palīdzības.

8.3.8. Sociālais pedagogs personīgi atbild par veiktā sociālpedagoģiskā darba savlaicīgumu, kvalitāti un sniegtās palīdzības sekām problēmas risināšanā, vienlaikus rosina un sekmē arī klienta līdzatbildību par sadarbības rezultātiem (mainīt savu līdzšinējo sociālo pozīciju, saskarsmes modeļus, izvirzot sev sasniedzamus mērķus un uzdevumus, veicināt zināšanu apguvi un savas personības optimālu attīstību).

8.3.9. Sociālais pedagogs kompetenti un atbildīgi dokumentē veikto darbu ar klientu un sniedz periodiskus pārskatus (atskaites) par paveikto un rezultātiem.

8.3.10. Sociālais pedagogs iesaistās tālākizglītības programmās, metodisku līdzekļu aprobācijā vai izstrādē, kā arī projektu izstrādē un realizācijā.

8.3.11. Sociālais pedagogs ir atbildīgs par savu reputāciju ikdienas darbā saskaroties ar daudzām un dažādām sociālpedagoģiskām situācijām (problēmām) un atbildību par to sekmīgu risināšanu.

8.3.12. Sociālais pedagogs rūpējas par profesijas prestiža paaugstināšanu, sabiedrības pilnīgāku informēšanu un tās  uzticības sekmēšanos sociālpedagoģiskajai darbībai.

 

8.4. Profesionālā kompetence

8.4.1. Sociālais pedagogs kompetenti risina problēmsituācijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vispārējiem cilvēktiesību principiem, ANO konvenciju un BT likumu, Profesijas standartu un Ētikas kodeksu.

8.4.2. Profesionālā kompetence ir sociāla pedagoga spējas, zināšanas un prasmes atbilstoši profesijas standartam veiksmīgi diagnosticēt, prognozēt un risināt sociālpsiholoģiskas situācijas, koordinēt starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisku uzdevumu risināšanā, veikt profilakses (prevences) darbu bērnu un jauniešu sekmīgākā socializācijā un resocializācijā.

8.4.3. Sociālais pedagogs izpēta socializācijas procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem, laikus pamana riskus ģimenēs, diagnosticē socializācijas grūtības un riska faktorus, veic profilaktisko (prevences) darbu socializācijas problēmu novēršanā, sniedz atbalstu, izrāda empātiju un rūpes par profesionālajā darbībā iekļautajiem potenciālajiem klientiem

8.4.4. Sociālais pedagogs mērķtiecīgi plāno un īsteno konkrētas sociālpedagoģiskas darbības virzienus, un profesionāli izsaka savus priekšlikumus sociālpedagoģiskā darba pilnveidošanai.

8.4.5. Sociālais pedagogs ir atvērts savu zināšanu un prasmju, darba pieredzes nodošanai jaunajiem un topošajiem speciālistiem (studentiem, praktikantiem, zinātniski pētnieciskās darbības veicējiem) veicinot savas profesijas pēctecību un attīstību.

8.4.6. Sociālais pedagogs, paškritiski novērtējot savas zināšanas un prasmes, iekļaujas tālākizglītības programmu apguvē un metodisko līdzekļu izstrādē.

8.4.7. Sociālais pedagogs norobežojas no nekoleģiālām attiecībām un kolēģu autoritātes graušanas – intrigām, garastāvokļa ietekmes, tenkām, liekulības, nomelnošanas vai cieņas aizskaršanas.

8.4.8. Sociālais pedagogs savas profesionālās kompetences robežās dara visu iespējamo, lai risinātu sociālpedagoģiskā rakstura situāciju un aizsargā sava klienta intereses. Ja rodas interešu konflikts starp pieaugušajiem un nepilngadīgajiem, sociālais pedagogs atbildīgi respektē nepilngadīgā tiesības.

8.4.9. Sociālais pedagogs strādā tikai savas profesionālās kompetences robežās un nepārvērtē savu kvalifikāciju, pieredzi un sasniegumus, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar kolēģiem. Sociālā pedagoga kompetence ir prasme veidot klienta atbalsta komandu, iesaistot tajā arī citus ar sociālo jomu saistītus speciālistus un institūcijas.

9. Sociālais pedagogs, pildot amata vai darba pienākumus, ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus:

9.1. Cilvēka personības beznosacījumu atzīšanas (vienlīdzības) princips

9.1.1. Sociālpedagoģisko palīdzību ir tiesīgs saņemt ikviens cilvēks (bērns, jaunietis, pieaugušais) neatkarīgi no viņa rases, nacionālās piederības, reliģiskajiem uzskatiem, atšķirīgās kultūras, sociālā statusa, politiskās pārliecības, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, fiziskajiem trūkumiem (invaliditātes), negatīvajām personības īpašībām, psihiskām novirzēm un citām pazīmēm;

9.1.2. Sociālais pedagogs sociālpedagoģisko situāciju risināšanā ievēro klienta (indivīds – bērns, jaunietis vai grupa – ģimene u.c.) vajadzības, intereses un nodrošina viņa sociālo aizsardzību ar mērķi harmonizēt klienta un sabiedrības mijattiecības, sekmēt socializāciju un resocializāciju.

9.1.3 Sociālais pedagogs rosina klientu (indivīdu, grupu) uzņemties atbildību un pašiniciatīvu savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Katra klienta individualitātes izpausmes ir respektējamas sociālpedagoģisko situāciju risināšanā un lēmumu pieņemšanā.

9.2. Klienta tiesību atzīšanas princips

9.2.1. Sociālais pedagogs respektē un atbalsta klienta idejas sociālpedagoģisku situāciju risināšanā tādējādi atzīstot viņa tiesības uz patstāvīgām domām, rīcības izvēli nekaitējot citiem.

9.2.2. Klients ir tiesīgs atteikties no iespējamajiem sociālpedagoģisko situāciju (problēmu) risinājumu variantiem vai paveiktā darba turpināšanas problēmu risināšanā. Klientam ir tiesības mainīt uzskatus, pozīciju, pārliecību. Neskatoties uz šo lēmumu racionalitāti vai iracionalitāti, sociālais pedagogs nedrīkst piespiest (morāli, materiāli, psiholoģiski, fiziski) sekot viņa profesionālajai loģikai.

9.3. Konfidencialitātes un klienta informētības princips

9.3.1. Par konfidenciālu atzīstama visa veida informācija, kas iegūta izpētot klienta dzīves apstākļus, viņa personības īpašības u.c. un tiek izmantota sociālā pedagoga darbā ar klientu. Sociālais pedagogs ir atbildīgs par iegūtās informācijas konfidencialitātes saglabāšanu, iegūtos materiālus glabā drošā, citiem nepieejamā vietā.

9.3.2 Klientam ir tiesības paļauties uz iesāktā (pabeigtā) darbā izmantoto ziņu  konfidencialitāti.

9.3.3. Sociālais pedagogs informē klientu, ka iegūtā informācija vai tās daļa nepieciešamības gadījumā tiks nodota citiem speciālistiem vai institūcijām (sociālais darbinieks, psihologs, bāriņtiesa, policija) ar mērķi optimālāk risināt sociālpedagoģisko situāciju, garantējot personas anonimitāti.

9.3.4. Sociālais pedagogs, izvērtējot situāciju, pēc nepieciešamības, iegūto informāciju nodod citiem speciālistiem (un tikai problēmas risināšanā tieši iesaistītajiem) vienīgi ar klienta, vecāku vai aizbildņa speciālu atļauju. Atļaujas gadījumā, nododot informāciju citiem speciālistiem vai institūcijām, sociālais pedagogs brīdina par konfidencialitātes nosacījumiem: konfidencialitātei nav noilguma termiņa;

9.3.5. Konfidenciālo informāciju par klientu sociālais pedagogs apspriež tikai profesionālos nolūkos. Ja kādu prakses gadījumu izmanto lekcijās vai publikācijās, sociālais pedagogs pārliecinās par personas anonimitātes saglabāšanu.

9.3.6. Sociālais pedagogs konfidencialitāti drīkst pārkāpt tikai izņēmuma gadījumos, ja klients kļūst bīstams pats sev vai citiem cilvēkiem (dzīvības briesmas, veselības vai psihiskais stāvoklis). Arī šajos gadījumos sociālais pedagogs nekavējoties informē klientu par piespiedu apstākļiem un izskaidro savas profesijas pienākumus un atbildību.

9.3.7. Ja sociālās problēmas risināšanā kopā ar sociālo pedagogu vēlas piedalīties cita persona (students, praktikants, zinātniski pētnieciskā darba veicējs, u.c.), ir nepieciešama pilngadīgā klienta, vai nepilngadīgā klienta likumīgā pārstāvja iepriekšēja piekrišana. Video vai audio ierakstus sociālais pedagogs drīkst veikt tikai ar pilngadīga klienta , vai nepilngadīgā klienta likumīgā pārstāvja rakstisku atļauju.

9.4. Klienta informētības un labklājības princips

9.4.1. Klienta tiesību aizsardzības principa ievērošana saistās ar pilnīgas informācijas sniegšanu par sociālā pedagoga profesionālo darbību klienta sociālpedagoģiskās situācijas vai problēmas risināšanā.

9.4.2. Sociālais pedagogs ir atbildīgs par klientam sniegtās informācijas savlaicīgumu. Informāciju klientam jāsniedz saprotamā veidā, pilnīgi un kvalitatīvi, lai veicinātu klienta kā sadarbības subjekta pašiniciatīvu un atbildību sociālpedagoģiskās situācijas vai problēmas risināšanā un savas personības potenciālu aktivizēšanā.

9.4.3. Sociālais pedagogs informē klientu par interešu konflikta rašanos, kas var ietekmēt viņa profesionālo taktiskumu un sociālpedagoģiskās palīdzības rezultātu, tomēr saglabā pozitīvas sadarbības attiecības un profesionālu iespēju palīdzēt klientam noregulēt mijattiecības ar apkārtējo sociālo vidi, veicinot klienta labklājību.

9.5. Profesionālās sadarbības princips

9.5.1. Sociālais pedagogs izvairās no autoritārā saskarsmes stila, augstprātības, savu kolēģu un citu cilvēku publiskas kritikas, ciniskas attieksmes, konflikta situācijas risina savstarpējā dialogā;

9.5.2. Sociālais pedagogs profesionālajā saskarsmē respektē citu cilvēku viedokli, pozīciju

9.5.3. Sociālais pedagogs ir paškritisks, atzīst savas kļūdas un atvainojas par neētisku rīcību, profesionāli atbalsta savus kolēģus ar mazāku darba pieredzi, ir iejūtīgs un tolerants pret citiem ļaunprātīgi neizmanto savu kolēģu zināšanu vai pieredzes trūkumu;

       

Padomes priekšsēdētājs

Kristaps KEIŠS